Tehnoannas pagrabi

Planetārijs

Latvijā patreiz IR TIKAI VIENS PĀRVIETOJAMAIS PLANETĀRIJS – un tas ir pie mums!

PLANETĀRIJS ( lat. Planetarius= zvaigžņu novērotājs) 2. Projekcijas aparāts, ar kuru uz kupolveida ekrāna attēlo zvaigžņotās debess ainu, spīdekļu redzamo kustību un astronomiskas parādības. Skatītāji vēro to paātrinātu norisi it kā no dažādām Zemes vietām (..).

Pirmo planetāriju 1923. gadā konstruēja vācu inženieris V. Bauersfelds (firma „Carl Zeiss”Jēnā).

Ražo lielos (telpām, kuru diametrs ir 23 – 26 metri ), mazos (diametrs 6 – 8 metri ) un speciālos planetārijus.

Pirmais planetārijs pasaulē atklāts Minhenē 1925. gadā. Latvijā 1964. gadā Republikāniskajā zinību namā (tagadējā Pareizticīgo katedrālē) tika uzstādīts speciāli konstruēts planetārija aparāts kupolam ar 16 metru diametru.

// Latvijas padomju enciklopēdija 10 sējumos. 7. sējums. – Rīga: Galv. Enciklopēdiju red., 1986.

KUR PALICIS PLANETĀRIJS? // Latvijas Avīze. – 2004. g. 5. martā Skat. zemāk.

Latvijas vienīgā –
BZC „Tehnoannas pagrabi” Planetārija
izveidošanas vēsture DOKUMENTOS:

1997. g. 20. marts

• SOROSA fonda Latvija iesniegts projekts „Planetārija izveidošana”;
• Projekta iesniedzējs: Tehniskās jaunrades nams;
• Projekta atbalstītāji:

*Dainis Dravinš, Lundas (Zviedrija) Universitātes profesors astronomijā:

Citāts no atbalsta vestules: „(..)grupa izglītības darbinieku no Rīgas (st.c. Guntis Svabadnieks no Rīgas Pilsētas Skolu valdes un Irēna Maskaļonoka no Tehniskās Jaunrades Nama) viesojās pie mums Zviedrijā (Lunda un Malme) kā arī Dānijā (Kopenhāgena), apmeklējot vairākas iestādes zinātnes popularizēšanai, arī lielākus un mazākus planetārijus. Savukārt man pašam 1996. gadā bija iespēja Rīgā apskatīt Tehniskā Jaunrades Namu (Annas ielā 2), ieskaitot tā jauniekārtotos „Tehnoannas pagrabus”, kur dažādi dabas, fizikas un tehnikas parādības un likumi tiek demonstrēti, daudzi no tiem ar apmeklētāja aktīvo līdzdarbību. Turienes darbība un perspektīvas darbības plāni atstāja ļoti labu iespaidu, liecinot par spējām un iespējām organizēt mūslaicīgu, izglītojošu un skolniekiem saistošu darbību. Esmu pārliecināts, ka Tehniskās Jaunrades Namam kopā ar Rīgas Skolu Valdi būs pilna kompetence, lai nodrošinātu mazmēroga planetārija uzstādīšanu, apkalpošanu un tā izmantošanu (..).”
Pēc produktu apskates kopā ar Latvijas kolēģiem mēs esam secinajuši, ka piemērotākais modelis, kas šķietami varētu būt ekonomiski pieejams, ir japāņu GOTO firmas (..) modelis „E – 5”.

*Rīgas pilsētas Skolu valde (priekšsēdētājs G. Helmanis):

Citāts no G. Svabadnieka sagatavotas vēstules Rīgas Domes priekšsēdētājam Andrim Bērziņam: „Apsverot visus variantus, par piemērotāko ir uzskatāms japāņu firmas „Goto” modelis E – 5 (..).

Izvērtējot iespējas par šāda aparāta uzstādīšanu Rīgas pilsētā, nācām pie secinājuma, ka tas varētu būt Vidzemes priekšpilsētas Tehniskās jaunrades nams. Viens no vēstules autoriem ir astronomijas skolotājs, agrāk ārštata planetārija lektors (..). Tāpēc viedoklis par vietas, nepieciešamības un darba stila piemērotību šādam merķim, būtu vērā ņemams.
(..) Ar šo vēstuli mēs lūdzam rast iespēju arī Rīgas pilsētai palīdzēt projekta istenošanā.”

1997. g. 19. jūnijs

Citāts: „A.god. A. Baloža kungam.
Sorosa fonda – Latvija (SFL) valde savā kārtējā sēdē izskatīja Jūsu izstrādātā projekta „Izglītības projekts Planetārija izveidošanai Latvijā” pieteikumu un pieņēma lēmumu projektu atbalstīt, piešķirot tā realizācijai finansējumu – USD 2`000. Šī summa paredzēta pārvietojamā planetārija iegādei. (Irēna Freimane, programmu koordinātore)”.

1998. g. 2. augusts

Tiek uzsākta sarakste par Planetārija kupola iegādi ar Mr. Albert Pla no firmas Quim Guixa Company, (Spānija, Barselona). Sarakste pārtrūkst, jo apsolītais finansējums netiek piešķirts.

1999. g. 16. jūnijs

Tiek atsākta sarakste ar Mr. Albert Pla par Planetārija kupola iegādi. Sarakste pārtrūkst, jo apsolītais finansējums netiek piešķirts.

2001. g. 1. oktobris

Rīgas pilsētas Domei tiek iesniegts „TJN „Annas 2” darbības paplašināšanas projekta – bērnu zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” pastāvīgas darbības nodrošināšanas finansējuma pamatojums”, kurā paredzēts veikt ēkas A. Briāna ielā 8 jumta/bēniņu izbūvi – planetārija uzstādīšanai. Minētie renovācijas darbi nav veikti.

2002. g. 19. marts

Tiek atsākta sarakste ar Mr. Albert Pla par Planetārija kupola iegādi.

2002. g. 8. aprīlis

Skolu valdei tiek iesniegts „Pieteikums finansējumam Ls 4000 – 4500 apmēra lietotas automašīnas – mikroautobusa iegādei TJN „Annas 2”BZC „Tehnoannas pagrabi” VIENĪGĀ PLANETĀRIJA LATVIJĀ transportēšanai uz Rīgas un Latvijas skolām”. Finansējums netiek piešķirts.

Citāts no Pieteikuma: „(..) mikroautobuss dotu iespēju:
1. pārvadāt BZC planetāriju izbraukuma seansiem;
2. veidot un pārvadāt BZC izbraukuma ekspozīcijas. Šis izglītojošās interaktīvās ekspozīcijas skolās iekļautos ne tikai astronomijas mācību programmā, bet būtu arī citu dabaszinātņu nozaru (..) mācību programmu audiovizuāls un kinētisks papildinājums. Atbilstoši eksponāti BZC uzkrājumā jau ir izstrādāti un izveidoti, balstoties uz pasaules zinātnes centru pieredzi vai arī iegādāti ārzemēs. Tie ir ieinteresējuši dabaszinātņu skolotājus (..)”

2002. g. 4. oktobris

Uz BZC „Tehnoannas pagrabi” no Spānijas ir atceļojis Planetārija kupols.

2003. g. novembris

Pēc 4 gadu elektroniskās sarakstes tiekamies klātienē – Barselonā ar Mr. Albert Pla un pārrunājam mūsu tipa planetārija (GOTO firmas modelis „E – 5”) un tā kupola izmantošanas novitātes.

2004. g. 13. maijs

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja. 13.05.2004 Nr.130
Par izglītības iestāžu renovācijas/rekonstrukcijas darbu prioritātēm. Komiteja vienbalsīgi nolemj:
(..)
2. Uzdot Īpašuma departamentam sadarbībā ar Izglītības, jaunatnes un sporta
departamentu sagatavot finanšu pieprasījumu Rīgas domes attīstības fondam projektu izstrādei pirmsavārijas situācijas novēršanai izglītības iestādes (4.pielikuma 2.1 punkts):

- Rīgas 15. vidusskola, Visvalža 9;
- Rīgas 17. vidusskola, “Rīdze”, Kr.Valdemāra 2;
- Tehniskās jaunrades nams, Annas 2, Briāna 8;
- Rīgas 139. pirmsskolas izglītības iestāde, Lidoņu 8;
- Rīgas 193. pirmsskolas izglītības iestāde, Maskavas 266;
- Rīgas V. Zālīša pamatskola, O.Kalpaka bulv. 8;
- BJC “Daugmale”, Jēkabpils 1a;
- Rīgas 62. vidusskola, Aviācijas 15.

IJSD lietojumā esošo objektu saraksts, kuru projektu darbiem finansējums pieprasāmsokāla rakstura renovācijas darbi

Nr. 1

Objekta nosaukums, adrese

Projektēšanas darbu raksturojums

Piezīmes

2. 1.

Pirmsavārijas situācijas novēršana:

*

*

*

Tehniskās jaunrades nams,Annas 2, Briāna 8

Pārseguma pastiprināšana, bēniņu izbūve

Ekspertīzes slēdziens – neatliekami veicama pārseguma nostiprināšana.

BZC „Tehnoannas pagrabi” metodiķe Dace Balode 2005-05-14.

KUR PALICIS PLANETĀRIJS?

Atbildam lasītājam.
Kur palicis kādreizējais planetārijs? Vai to iespējams apskatīt citā vietā?
E. Skujiņa Cēsu. rajons

LU astronomijas institūta pētnieks astronoms Ilgonis Vilks pastāstīja, ka planetārijs, kas padomju gados atradās pareizticīgo katedrāles ēkā, 1992. gadā tika izjaukts, salikts konteineros un nodots Latvijas Zinību biedrības īpašumā.

Pirms vairākiem gadiem astronomi konstatēja, ka planetārijs ir nelietojamā tehniskā stāvoklī. Atsevišķas tā sastāvdaļas kā muzeja eksponāti atrodas tehniskās jaunrades namā "ANNAS 2" Rīgā. Planetārija eksponēšanai vajadzīga liela zāle - 14 metru diametrā aptuveni 100 skatītāju vietām. I. Vilks noskaidrojis, ka Latvija diemžēl ir vienīgā valsts pie Baltijas jūras, kurai nav sava planetārija. Astronoms uzskata, ka Latvijā atjaunot bijušo vairs nav reāli, un neviens naudīgs interesents arī nav uzradies. Neliels aparāts apskatāms F. Candera muzejā. Kāpēc esošie muzeja eksponāti jau vairākus gadus nav publikai apskatāmi tehniskās jaunrades namā, jautāju direktores vietniekam Alvim Balodim, - Tehniskās jaunrades nama "ANNAS 2" paspārnē tiek realizēts 1997. gadā aizsāktais projekts "Bērnu zinātnes centra "Tehnoannas pagrabi" izveide.

Planetārija ierīkošana bija viens no tā pamatuzdevumiem, tāpēc ar Sorosa fonda Latvija atbalstu 1998. gadā tika nopirkts firmas GOTO (Japāna) planetārijs Ex - 3 un 2000. gadā ar Rīgas pilsētas Skolu valdes atbalstu tam atbilstošs piepūšams kupols no Spānijas. Līdz ar to šis pašreiz ir vienīgais mazais planetārijs Latvijā.

Uzzinot par mūsu aktivitātēm planetārija idejas atjaunošana Latvijā, Zinību biedrība mums atdeva kādreiz tik populāro planetāriju (pareizāk sakot, to, kas no tā bija palicis pāri), kurš agrāk atradās tagadējā pareizticīgo katedrālē. Viens no šā planetārija projektoriem ir uzstādīts izmantošanai zem piepūšamā kupola, bet pārējās daļas paredzēts izveidot kā izzinošu ekspozīciju, kad tam būs atbilstoši finanšu līdzekļi.
Tehniskās jaunrades namā "ANNAS 2"darbojas astronomijas pulciņš skolēniem, bet ar pārvietojamo planetāriju - piepūšamo kupolu - nākotnē paredzēts apceļot Latvijas skolas. LA

Ilze Brinkmane

KUR PALICIS PLANETĀRIJS? // Latvijas Avīze. – 2004. g. 5. martā